Zvaigznes.

Zvaigznes ir vieni no visinteresantākajiem un svarīgākajiem objektiem Visumā. Tās ir milzīgas, kvēlojošas gāzes lodes, kas galvenokārt sastāv no ūdeņraža un hēlija. Zvaigznes veidojas no gāzu un putekļu mākoņiem, kas sablīvējas gravitācijas ietekmē. Kad šie mākoņi sablīvējas, tie kļūst karstāki un blīvāki, līdz sākas kodolsintēzes reakcijas, kurās ūdeņradis pārvēršas par hēliju, izdalot milzīgu enerģiju gaismas un siltuma veidā.

Zvaigznes dzīves cikls ir ļoti garš un sarežģīts. Tas sākas ar zvaigznes dzimšanu no molekulārajiem mākoņiem, turpinās ar galveno secību, kurā zvaigzne pavada lielāko daļu sava mūža, un beidzas ar dažādām nāves stadijām, atkarībā no zvaigznes masas. Mazākas zvaigznes, piemēram, mūsu Saule, beidz savu dzīvi kā balti punduri, savukārt lielākas zvaigznes var eksplodēt kā pārnovas un atstāt aiz sevis neitronu zvaigznes vai melnos caurumus.

Zvaigznes ir arī galvenie ķīmisko elementu ražotāji Visumā. Kodolsintēzes procesā zvaigznes rada elementus, kas ir smagāki par hēliju, un šie elementi tiek izplatīti Visumā, kad zvaigznes eksplodē kā pārnovas. Šie elementi ir būtiski planētu un dzīvības veidošanai.