Zemestrīces.

Zemestrīces ir sarežģīti un iespaidīgi dabas fenomeni. Lūk, kā tās veidojas un kāpēc tās notiek:

Zemestrīces rodas, kad Zemes garozā pēkšņi atbrīvojas uzkrātā enerģija, izraisot seismiskos viļņus. Šis process parasti notiek šādi:

Tektonisko plātņu kustība: Zemes litosfēra sastāv no vairākām tektoniskajām plātnēm, kas lēnām kustas. Kad šīs plātnes saduras, slīd garām viena otrai vai atdalās, tās rada mehānisko spriegumu.
Sprieguma uzkrāšanās: Laika gaitā spriegums uzkrājas plātņu saskares vietās. Kad spriegums pārsniedz kritisko robežu, notiek pēkšņa izlāde.
Enerģijas atbrīvošanās: Šī izlāde izraisa seismiskos viļņus, kas izplatās no zemestrīces izcelšanās vietas (hipocentra) uz visām pusēm.

Zemestrīces var būt dažādas atkarībā no to izcelsmes:

Tektoniskās zemestrīces: Visbiežāk sastopamās, ko izraisa tektonisko plātņu kustība.
Vulkāniskās zemestrīces: Saistītas ar vulkānu aktivitāti.
Nogruvumu zemestrīces: Izraisa zemes nogruvumi vai alas sabrukumi.
Cilvēka izraisītas zemestrīces: Var rasties no sprādzieniem, kodoleksperimentiem vai lielām būvniecības darbībām.

Zemestrīces tiek mērītas ar seismogrāfiem, kas reģistrē seismiskos viļņus. Ir vairākas skalas, lai novērtētu zemestrīču stiprumu:

Rihtera skala: Mēra zemestrīces magnitūdu, jeb izdalītās enerģijas daudzumu.
Merkalli skala: Novērtē zemestrīces ietekmi uz cilvēkiem un infrastruktūru.

Zemestrīces var izraisīt plašus postījumus:

Infrastruktūras bojājumi: Ēku, ceļu, tiltu sabrukumi.
Cunami: Ja zemestrīce notiek jūrā, tā var izraisīt milzīgus viļņus.
Zemes nogruvumi: Seismiskie viļņi var izraisīt zemes nogruvumus kalnu rajonos.