Pirāti un pirātisms.

Pirātisms - kuģu laupīšanu un kriminālu vardarbību jūrā vai piekrastes apdzīvotajās teritorijās ar nolūku iegūt laupījumu. Vārds “pirātisms” nāk no grieķu vārda “πειρατεία” (peirateía), kas nozīmē "uzbrukums".

Pirātisma vēsture

Pirātisma vēsture sākās gandrīz vienlaicīgi ar kuģniecības sākumu. Jau senie grieķi un romieši saskārās ar pirātiem Vidusjūrā. Tomēr pirātisma “zelta laikmets” bija no aptuveni 1700. līdz 1725. gadam, kad Karību jūras reģionā un Atlantijas okeānā darbojās tādi slaveni pirāti kā Melnā Bārda (Blackbeard) un “Calico Jack” Rackham.

Pirātu dzīve un darbība

Pirāti bieži vien bija bijušie jūrnieki vai karavīri, kuri izvēlējās pirātismu kā dzīvesveidu. Viņi uzbruka tirdzniecības kuģiem, lai iegūtu vērtīgas preces, piemēram, zeltu, sudrabu, pārtiku un citas preces. Pretēji populārajam mītam, pirāti reti apglabāja savus dārgumus; lielākā daļa laupījuma tika ātri sadalīta starp komandas locekļiem.

Pirātu kodekss

Lai gan pirāti bieži tiek attēloti kā anarhisti, viņiem bija savi noteikumi un kodeksi. Šie noteikumi ietvēra sodus par melošanu, zādzību vai uzbrukšanu uz kuģa. Sodi varēja būt ļoti smagi, piemēram, izsēdināšana uz neapdzīvotas salas vai fiziskas sodīšanas metodes.

Mūsdienu pirātisms

Mūsdienās pirātisms joprojām pastāv, īpaši Āfrikas un Dienvidaustrumāzijas piekrastē. Somālijas piekrastē pirātisms ir īpaši izplatīts, un starptautiskā sabiedrība ir pievērsusi tam pastiprinātu uzmanību.