Helovīns.

Helovīni, kas tiek svinēti 31. oktobrī, ir Visu svēto dienas priekšvakars. Šie svētki ir īpaši populāri ASV, bet pēdējos gados tie ir izplatījušies arī citās valstīs, tostarp Latvijā.

Vēsture

Helovīnu saknes meklējamas seno ķeltu kultūrā. Ķelti šo dienu atzīmēja kā gada tumšās puses iestāšanos. Viņu priesteri, druīdi, dedzināja ugunskurus un ziedoja dažādus upurus, lai aizbaidītu ļaunos garus. Tika uzskatīts, ka šajā laikā atveras vārti uz viņsauli, un mirušo gari var apciemot zemi.

Tradīcijas

Mūsdienās Helovīni ir saistīti ar dažādām tradīcijām:

• Pārģērbšanās: Cilvēki, īpaši bērni, pārģērbjas par spokiem, raganām, miroņiem un citiem mošķiem.
• Saldumu prasīšana: Bērni staigā no mājas uz māju, prasot saldumus ar frāzi "trick or treat".
• Ķirbju grebšana: Tradicionāls Helovīna simbols ir izgrebts ķirbis ar sveci iekšpusē, kas pazīstams kā "Jack-o’-lantern". Šī tradīcija nāk no īru leģendas par vīru vārdā Džeks, kurš apmānīja sātanu un tika spiests klīst pa zemi ar izdobtu rāceņu laternu.

Mūsdienu svinības

Helovīni mūsdienās ir kļuvuši par izklaides pasākumu, kurā piedalās gan bērni, gan pieaugušie. Daudzās valstīs tiek rīkoti Helovīna ballītes, kurās cilvēki pārģērbjas un piedalās dažādās aktivitātēs, piemēram, spoku mājās un ķirbju grebšanas konkursos.