Atlantīda.

Atlantīda ir leģendāra nogrimusi sala, kas pirmoreiz pieminēta sengrieķu filozofa Platona dialogos “Tīmajs” un “Kritijs”, kuri sarakstīti ap 360. gadu p.m.ē. Saskaņā ar Platona aprakstiem, Atlantīda bija varenā civilizācija, kas atradās Atlantijas okeānā, netālu no Gibraltāra šauruma.

Leģenda par Atlantīdu

Platonam Atlantīda bija ideālas sabiedrības piemērs, kas galu galā sabruka savas morālās degradācijas dēļ. Leģenda vēsta, ka Atlantīda gāja bojā zemestrīces vai citas grandiozas dabas katastrofas rezultātā.

Vēsturiskie un zinātniskie skaidrojumi

Daži zinātnieki uzskata, ka Atlantīdas leģenda varētu būt saistīta ar Mīnojiešu civilizāciju Krētas salā, kas gāja bojā pēc vulkāna izvirduma Tēras (mūsdienu Santorines) salā ap 1500. gadu p.m.ē. Citi uzskata, ka Atlantīda ir tikai mīts bez reāla vēsturiska pamata.

Mūsdienu kultūra

Atlantīda ir iedvesmojusi daudzus literārus darbus, filmas un pat mūziku. Piemēram, latviešu komponists Jānis Ivanovs ir radījis simfoniju “Atlantīda”, kas ir viens no viņa ievērojamākajiem darbiem.